Adenoīdi

Ārstēsim bērniem adenoīdus.

Aizdegunes mandeles jeb tā sauktie adenoīdi atrodas aizdeguna velves aizmugurējās daļas apvidū, piepilda tās kupolu, aizsedz deguna eju un dzirdes kanāla rīkles atveres.

Aizdegunes mandeles palielināšanās (hipertrofija) rada asinrites sastrēgumu deguna gliemežnīcu gļotādā, mīkstajās aukslējās un deguna blakusdobumu gļotādā. Bērniem ar adenoīdiem elpošana dienā ir apgrūtināta, bet, naktī guļot, deguns vispār ir ciet, jo horizontālā stāvoklī adenoīdu masa palielinās audu tūska rodas apgrūtinātas asiņu atteces dēļ. Bērns naktīs guļ ļoti nemierīgi, grozās, dažreiz krāc un šņāc, miegā runā vai pat kliedz. Daudzi guļ ar vaļēju muti, tādēļ no mutes pastāvīgi tek siekalas, dažreiz novēro sliktu dūšu vai vemšanu. No rītiem bērns izskatās noguris, īgns, dažkārt pat pieslapinājis gultu. Ar laiku bērns kļūst apātisks, izklaidīgs, skolā mācīties kļūst apgrūtinoši.

Bērniem ar adenoīdiem ar krasi traucētas degunu aizsargfunkcijas: gaisa sasildīšana, samitrināšana un attīrīšana. Viņi bieži vien ilgstoši slimo ar iesnām, un tās var būt kā adenoīdu simptoms vai arī deguna blakusdibuma iekaisuma simptoms. Diagnozi apstiprina, apskatot adenoīdus ar aizdegunes spoguļa vai speciāla endoskopa palīdzību.

Adenoīdu ārstēšana parasti ir ķirurģiska. Konservatīvās ārstēšanas metodes parasti pielito tad, ja adenoīdi ir pirmās vai otrās pakāpes lieluma vai ja operācijai ir kontridikācijas (asinsslimības, hemofilija, nesen pārciestas infekcijas slimības u.c.)

Bērniem, kuri slimo ar alerģiju, kā arī bērniem, kuriem adenoīdi radījuši dažādas komplikācijas jau pirms operācijas, pēcoperācijas efektivitāte atkarīga no ārsta mākslas un vecāku pacietības, jo šīs periods ir ilgstošs.