Angīna

Uz mandeļu un mutes gļotādas dzīvo mikrobi, kuri gaidīt gaida brīdi, kad mūsu organisms nepaspēs pielāgoties nelabvēlīgai situācijai – tad visi šie koki, nūjiņas vai vīrusi aktivizēsies, izdalīs toksīnus, sāks ātri vairoties. Mandeles netiks ar tādu uzbrukumu galā, un angīna būs klāt. Ir lietas, ko par šīs kaites dabu un ārstēšanu derētu zināt katram cilvēkam.

Rīkles vidusdaļā krustojas elpošanas ceļi, pa kuriem plaušās nonāk gaiss, un gremošanas ceļi, pa kuriem organismā tiek ievadīta sagremotā pārtika. Visi grib ēst ekoloģiski tīrus produktus, dzert tīru ūdeni un elpot svaigu aromātisko gaisu, bet diemžēl līdz ar pirmo elpas vilcienu un pirmo mātes piena malku jaundzimušais saņem arī pirmo mikrobu devu.

Rīkles malās atrodas aukslēju mandeles, kuru žāvas virsma vērsta pret rīkles dobumu. Mandeles ir dziļas spraugas jeb lagūnas (kriptas), kas aizpildītas ar organismam svarīgām šūnām – limfocītiem. Mikrobiem saskaroties ar limfocītiem. Mikrobiem saskaroties ar limfocītiem, veidojas organisma imunoloģiskās reakcijas, kuras tad arī nosaka rezistences pakāpi pret nelabvēlīgajiem ārējās vides faktoriem – putekļiem, baktērijām, ķīmiskām krāsvielām u.c. Atgādināšu, ka šādi limfaudu veidojumi atrodas mēles saknes apvidū un aizdegunē (t.s. adenoīdi). Šis limfaudu gredzens notver mikrobus, kuri mēģina iekļūt organismā, iepazīst mikrobu būtību un izstrādā imunitāti pret tiem.

Angīnas izraisītāji.

Angīnas izraisītāji ir dažādi mikrobi – koki, nūjiņas, vīrusi, visbiežāk – hemolītiskais sreptokoks, zeltainais stafilokoks vai adenovīrusi. Tie iekļūst mendelēs ar gaisu, dažādiem produktiem (alimentārā veidā) vai tieši kontaktējoties ar slimu cilvēku. Ar angīnu var inficēties, piemēram, skūpstoties. Māte baciļu nēsātāja, gatavojot un nogaršojot ēdienu, var inficēt visu ģimeni. Tādēļ angīna jātraktē kā infekcijas slimība, kura ir bīstama apkārtējiem cilvēkiem.

Saslimšana ar angīnu.

Saslimšanu ar angīnu veicina pazemināta organisma pretestība infekcijai (imūndeficīts), pavajinātas organisma adaptācijas spējas pret aukstumu, straujām vides temperatūras un mitruma maiņām, konstitucionālā limfaudu hiperplāzija (palielinātas mandeles un adenoīdi), hroniski iekaisuma procesi deguna blakus dobumos. Mikrobi “pieķer” organismu brīdī, kad tas minēto iemeslu dēļ nav papsējis pielāgoties un iedarbināt savu pretošanās mehānismu, tie savairojas tik lielā skaitā, ka galu galā ieplūst mandeļu limfaudos un tālāk pa limfvadiem iet uz limfmezgliem, toksīni var izplatīties arī līdz locītavām, sirdij, nierēm.

Angīnas galvenās izpausmes.

Angīna nav viendabīga slimība, tā atšķiras pēc izcelsmes un klīniskas ainas. Tā var būt akūta aukslēju mandeļu slimība vai pirmais simptoms daudzām citām infekcijas slimībām (skarlatīna, masalas, difterija).

Aukslēju mandeļu slimības gadījumā katarālā angīna sākas akūti – ar pēkšņu dedzināšanas, skrāpēšanas sajūtu kaklā un nelielām sāpēm rijot. Pacienti sūdzas par galvassāpēm, sliktu pašsajūtu, vispārēju nespēku, viņiem ir subfebrila temperatūra (ap 37,5 grādiem). Apskatot kaklu, redzam sārtu rīkles gļotādu, sausu mēli. Nedaudz palielināti kakla limfmezgli. Šāda aina var būt arī pirmajās dienās, slimojot ar skarlatīnu.

Folikulārā angīna – sākas akūti, ar temperatūras paaugstināšanos jau pirmajās stundās līdz 38 – 39 grādiem, stiprām sāpēm kaklā, pat rijot ūdeni. Vienlaicīgi parādās galvassāpes, drebuļi, zūd ēstgriba, palielinās un kļūst sāpīgi reģionālie limfmezgli. Apskatot mandeles, redzam rīkles gļotādas hiperēmiju (piesārtumu), gļotādu klāj daudz dzeltenīgu punktu ap 2 mm diametrā.
Lakunarās angīnas norise ir daudz smagāka – iepriekš minētiem simptomiem pievienojas balss tembra izmaiņas, balsij ir deguna pieskaņa, jūtamas stipras sāpes rijot. Lakunārās angīnas tipiska aina ir šāda – uz hiperemētas mandeļu gļotādas parādās dzeltena  aplikuma saliņas, kuras vēlāk saplūst kopā, pārklāj visu mandeli, bet neiziet aiz tās robežām (jāatšķir no difterijas aplikuma, kurš ir zemes pelēkā krāsā, biezs, iziet ārpus mandelēm un var pārklāt mīkstas aukslējas un rīkles mugurējas sienas gļotādu – noņemot šādu aplikumu, parādās asiņojoša limfatisko audumu virsma).

Flegmonozā angīna pasati ir vienpusēja, attīstās pēc parastās angīnas nepilnīgas izārstēšanas vai tad, ja mandele tikusi traumēta, piemēram, - tajā iedūrusies asaka, ēdot zivi. Viena no angīnas nepietiekami efektīvas ārstēšanas komplikācijām ir paratonsilīts un paratonsilārais abscess, kurš attīstās dažas dienas pēc tam, kad visi angīnas simptomi it kā ir izzuduši un ārstēšana priekšlaicīgi tiek pārtarukta. Parādās sāpes rijot, sāpes izstaro uz ausi, zobiem, tās varbūt tik stipras, ka slimnieks atsakās ne vien no ēšanas, bet pat no siekalu rīšanas. Mutes atvēršana ir sāpīga un ierobežota, sāpju mazināšanai slimnieks noliec galvu uz slimās mandeles pusi. Paratonsilāro abscesu ārstē ķirurģiski – abscesu atver, strutas evakuē, nozīmē antibiotiku injekcijas muskulī, fizioterapijas procedūras, kompreses u.c. Jāatgādina, ka paratonsilārie abscesi nelabvēlīgos sadzīves apstākļos bieži atkārtojas, tas nereti notiek komandējumos. Cilvēks cieš stipras sāpes, viņam nākas meklēt steidzamu palīdzību un izjūk visi plāni. Tādēļ, izrakstot slimnieku pēc paratonsilārā abscesa ambulatorai ārstēšanai, iesaka pēc 2 – 3 mēnešiem veikt planveida tonsilektomiju, proti, mandeles izoperēt. Infekcijas aizturēšanas spēja tām jau kļuvusi pavisam niecīga. Izņemtas tiek abas mandeles – vispirms slima, pēc tam arī otra.

Kā ārstēt angīnu.

Angīnu var ārstēt mājās vai stacionārā. Galvenais noteikums – izolēt slimnieku no citiem. Tas ir svarīgi gan ģimenē, gan kolektīvos: skolā, darbā. Sajūtot aprakstītās pazīmes, noteikti jāvēršas pie ģimenes ārsta. Ja ir paaugstināta temperatūra, vislabāk izsaukt ārstu mājās, jo, staigājot apkārt, varat inficēt citus. Nedrīkst nodarboties ar pašārstēšanos un nogaidīt, kas būs tālāk.

Pirms sākt ārstēt angīnu, jādiferncē, vai tā nav kādas citas infekcijas sākuma “nevainīgs” simptoms. Lai atceramies bēdīgo gadījumu, kad bruņotājos spēkos notika inficēšanās ar difteriju. Nevajag arī jaukt diagnozi angīna ar diagnozi tonsilīts. Angīna ir infekcijas, savukārt tonsilīts – LOR slimība.

Ja angīna atkārtojas bieži, mandeles kļūst par infekcijas inkubatoru, tādēļ tās jāizoperē. Mandeļu piesaldēšanas ar šķidro slāpekli ir efektīva bērniem. Savukārt pieaugušiem tā nosprosto lakūnu atveres, visas atmirušas šūnas netiek ārā un pēc operācijas redzam, ka mandele ir kā pūslis, kurš piepildīts ar strutu korķiem, kaut gan ārējais izskats pēc piesaldēšanas it kā kļuvis labāks.

Nepilnvertīgi vai nepareizi ārstēta angīna rada komplikācijas, kas var skart dažādu orgānu – sirdi, nieri, locītavas u.c. 

Angīnas profilakse.

Par to būtu jāsāk rūpēties jau tad, kad bērns vēl atrodas mātes miesās. Ja māte grūtniecības laikā izslimojusi angīnu vai viņai ir hronsiks tonsilīts, tad bērns jau piedzimst ar izmainītu limfatisko sistēmu, pastiprināti reaģē uz infekciju.

Protams, būtisks ir veselīgs dzīvesveids un veselīga vide. Nav vēlams dzīvot mitrās, piesmakušās, jo sevišķi – piesmēķētās – telpās. Saslimšanu veicina arī tas, ka dzīvoklī tur suņus vai citus dzīvniekus.

Jālieto svaigs, veselīgs, vitamīniem un fitoncīdiem bagāts uzturs, jāuzmanās no apšaubāmām pārtikas piedevām.

Protams, jāģērbjas atbilstoši laika apstākļiem, jāsargājas apaukstēt pēdas. Ieteicams arī norūdīties, bet par to vajadzēja sākt domāt vasarā, kad bija labs laiks un arī laba veselība.
Angīnu ārstē infektologs, bet angīnas komplikācijas – paratonsilāro abscesu – Lor ārsts otolaringologs turpina tālāk novērot slimnieku ar hronisko tonsilītu.