Deguna blakusdobuma iekaisums

Problēmas deguna blakus dobumos

Kāpēc vajadzīgs deguns? Lai saostu, lai elpotu, lai attīrītu, mitrinātu un sasildītu ieelpoto gaisu pasargājot balseni, traheju un bronhus no nelabvēlīgiem ārējās vides faktoriem. Degunam ir dažādi blakusdobumi: pieres, sietiņkaula un augšžokļa jeb haimora. Ko darīt, ja tie iekaisuši?

Kas rada iekaisumus.

Vainīga var būt ārējas vides temperatūras maiņa un tas, ka cilvēks ģērbjas neatbilstoši laika apstākļiem, arī apkārtējās vides piesārņojums: putekļi u.c. Iekaisums var attīstīties arī tāpēc, ka ir iekšējo orgānu slimības vai hormonālas izmaiņas. To veicina deguna starpsienas deformācija, kas bieži izraisa vienpusēju elpošanas pasliktināšanos, un tieši tajā pusē, uz kuru ir izliekta deguna starpsiena, biežāk attīstās deguna blakusdobumu iekaisums, tādēļ ieteicams savlaicīgi veikt deguna starpsienas iztaisnošanas operāciju.

Iekaisuma attīstības mehānisms.

Normāli elpojot, gaisa brīvā plūsma kā ar sūkni “izsūknē” no deguna dobuma sastāvējušos gaisu – ventilē dobumu. Starp degunu un deguna dobumu atrodas atvere, kura diametrs pieaugušam cilvēkam ir 3 – 4 mm. Iekaisums izraisa deguna gļotādas tūsku, un atvere noslēdzas. Deguna dobumā attīstās vakuums, bet, tā kā daba necieš vakuumu, tad dobums piepildās ar šķidrumu, tajā iekļūst baktērijas, šķidrums sastruto, un rodas strutainais iekaisums. Slimnieks jūt sāpes, kas var izstarot ne tikai uz pieres apvidu, augšžokļa dobumu un acīm, bet arī uz pakausi – sevišķi, ja ir iekaisis spārnkaula dobums. Ir paaugstināta temperatūra, mīksto audu tūska vaiga apvidū, dzirdes izmaiņas – aizkrīt abas ausis, it kā būtu aizliktas ar vati, liekas, ka ausīs kaut kas burbuļo, tad sāk sāpēt; bērniem ļoti bieži novēro akūtas ausu sāpes ar augstu temperatūru. Tieši sāpes ausīs visbiežāk piespiež slimnieku iet pie ārsta. Ļoti slikti, ja ģimenes ārsts nav pietiekami prasmīgs un ārstē tikai ausis, neizmeklējot pacienta degunu.

Ja neizārstē akūtu deguna blakusdobumu iekaisumu, tad attīstās hronisks iekaisums, kuram raksturīga ilgstoši traucēta elpošana caur degunu, ožas pasliktināšanās, garšas izmaiņas, izteikta atkrēpošanās no rītiem, ilgs un mokošs klepus, kas var turpināties mēnešiem. Periodiskas galvassāpes, nogurums, nedaudz paaugstināta temperatūra, slikta pašsajūta, pazemināta darbaspēja. Agrāk vai vēlāk attīstās vājdzirdība. Vienpusējs haimorīts – augšžokļa dobuma iekaisums visbiežāk attīstās, ja augšžoklī ir bojāti zobi vai tad, ja ticis saplombēts līdz galam neizārstēts zobs. Vienpusējs haimorīts var norādīt arī uz augšžokļa dobuma audzēju, tādēļ pacients jāizmeklē ļoti rūpīgi.

Komplikācijas.

Sākas acu asarošana, attīstās strutainais konjuktivīts – acu gļotādas iekaisums, jo strutas pa acu – deguna kanālu nonāk acīs. Var būt progresējoša redzes pasliktināšanās bez redzamiem iemesliem. Šeit ir vainīgs spārnkaula dobums, kuram garām iet redzes nervs – hroniskais iekaisums skar arī to, tajā pašā laikā neizraisot nekādas izmaiņas acs ābolā. Var būt acu dobuma mīksto audu iekaisums – strutas no haimora dobuma izlauž sieniņu un iekļūst acs ābolā, ierobežojot acu kustības, radot sāpes acīs un redzes pasliktināšanos. Ja strutas neizvada, cilvēks var zaudēt redzi. Nereti ir spiediena sajūta un burbuļošana ausīs, vājdzirdība, dažreiz, sevišķi bērniem, arī reiboņi. Ja iekaisis pieres dobums, strutas var nokļūt galvaskausa dobumā un izraisīt smadzeņu apvalku iekaisumus un smadzeņu abscesu, kas jāoperē.

Izmeklēšana

Pacientu izvaicā par iesnu biežumu un ilgumu, par atdalījumu konsistenci, krāsu u.c. Jānoskaidro, vai tad, kad ar iesnām slimo arī bērns, tās ir arī viņa vecākiem un vecvecākiem. Ja tā ir, tad labāk izmeklēt un izārstēt visu ģimeni, citādi slimības atkārtojas. Nereti ir tā, kā, izārstējot slimniekam šos procesus, ģimenē arī pārējie vairs neslimo ar iesnām.
Dobumu apskatei izmanto endoskopiju, ultrasonoskopiju, bet iekaisumu dokumentē ar rengenogrāfiju, datortomogrāfiju.

Ārstēšana.

Jāatceras, ka akūts iekaisums var pāriet hroniskā. Ja ir hroniska procesa paasināšanās, var izrādīties, ka vajadzīga pat operācija.
“Mans kredo: ģimenes ārsts var pacientam ārstēt rentgenografiski apstiprinātus deguna blakusdobumu iekaisumus tikai pēc LOR speciālista konsultācija,” uzsver A. Plēpis. Jāārstē iekaisums ar ziedēm un pilieniem, kas sašaurina deguna gļotādas asinsvadus un uzlabo elpošanu. Nevajag degunā pilināt antibiotikas. Zāles nāsīs pilina guļus stāvoklī: pagriež galvu uz kreiso pusi un iepilina kreisajā nāsī, tad pagriežas uz otru pusi – un pilina labajā. Nozīmē arī fizikālās terapijas procedūras. Vajadzības gadījumā veic deguna skalošanu, gļotu un strutu atsūkšanu ar vakuumsūkni. Bet pats svarīgākais ir laikus pilnvērtīgi ārstēt iesnas.