Dzirdes traucējumi

Vājdzirdības cēloņi.

 Iedzimta vājdzirdība – ir gadijumi, kad tā uzglūn viena, taču ļoti bieži iedzimta vājdzirdība kombinējas ar patoloģiskām izmaiņām citos orgānos – ar ārējās auss izmaiņām (aizaugusi tās ārējās eja, neattīstās gliemežnīca); iedzimtām acu slimībām; kaulu un muskuļu sistēmas izmaiņām; nieru, nervu vai endokrīnās sistēmas pataloģijām.

Dzīves gaitā iegūtajai vājdzidībai var būt visdažādākie iemesli:
-    ražošanas apstākļos, sadzīvē vai sportā iegūtas traumas;
-    zemfrekvences vai augstfrekvences trokšņa iedarbība;
-    vibrācija
-    barotraumas – izpaužas kā paaugstināts vai pazemināts spiediens uz dzirdes orgānu;
-    ķīmiskā, toksiskā, medikamentozā iedarbība (pat nelielās devās lietotas antibiotikas streptomicīns, kanamicīns un hinīns var radīt kurlumu);
-    vecu cilvēku vajdzirdība, kas attīstās asinsvadu sklerozes dēļ;
-    centrālās nervu sistēmas slimības (epidēmiskais cerebrospinālais meningīts, centrālās nervu sistēmas audzēji);
-    akūtas infekcijas slimības – skarlatīna bērniem, gripa un malārija pieaugušajiem;
-    vietējie iekaisuma procesi ausī (akūtie vidusauss iekaisumi, it īpaši, ja tie rada bunglplēvītes plīsumu);
-    dzirdes kanāla iekaisumu un hronisku vidusauss iekaisumu veicina arī biežas iesnas un adenoīdi (palielinātas aizdegunes mandele);
-    hronisku vidusauss iekaisumu veicina arī iekaisuma process degunā un tā blakusdobumos (deguna polipi, deguna starpsienas izliekums un citas pataloģijas);
-    distrofiskie bojājumi iekšējā ausī (destruktīvie procesi auss labirinta kaula kapsulā);
-    Menjēra slimība
-    Gliemežnerva spirālveida mezgla ganglija šūnu bojājums.

Simptomi.

Pēķšņs dzirdes zudums ir pirmais simptoms, kas norāda uz saslimšanu ar diabētu, tas var veidoties arī traumas vai intoksikācijas gadījumos. Būtisks simptoms, kas liecina par dzirdes pasliktināšanos, ir periodisks vai pastāvīgs troksnis vienā vai abās ausīs – tas var būt kā meža vai jūras šalkoņa, kā tālruņa vadu sanēšana, tējkannas sīkšana, zvanu vai durvju zvaniņa skaņas. Dažreiz slimnieks šo troksni dzird tikai absolūtā klusumā, naktī, un tas viņam traucē iemigt, tad raksturīgs bezmiegs.

Cilvēks, kuram pasliktinājusies dzirde, ir nervozs, pazeminās viņa darbaspējas, rodas neērtības sajūta cilvēkos, jo ir traucēts sazināšanas process.

Raksturīgi dzirdes traucējumu pavadoņi ir galvas reiboņi.

Nākamais simptoms – dezorientācija apkārtējā vidē. Īpaši izteikta tā ir, ja skaņa nāk no aizmugures. Cilvēks, kuram ir dzirdes traucējumi, neorientējas, piemēram, mežā: ja jūs viņu sauksiet, viņš var aiziet uz pretējo pusi. Turklāt viņš var nenoorientēties kritiskā situācijā un paskriet tieši zem krītoša koka – tāpēc cilvēki ar sliktu dzirdi nedrīkst strādā meža darbos.