Kā ārstēt iesnas?

Parasti izlīdzamies ar tuvējā aptiekā nopērkamajiem deguna pilieniem, pretiekaisuma līdzekļiem, tomēr lielu uzmanību iesnām nepievēršam – gan jau pēc pāris dienām būs labi. Kas ir akūtas iesnas un ko tās var nodarīt mūsu veselībai.

Deguna funkcijas ir elpot, apgādāt organismu ar skābekli un izvadīt ogļskābo gāzi, kā arī attīrīt gaisu, to mitrināt un sasildīt, lai elpceļos un plaušās nenokļūtu nevēlami mikroorganismi, kas var radīt iekaisumus. Iesnu iemesli parasti ir nelabvēlīga ārējās vides ietekme – pazemināta gaisa temperatūra, gaisa piesārņojums, putekļu izraisīts kairinājums, kā arī vīrusi un baktērijas, kas iekļūst organismā no kāda inficēta cilvēka. Iesnu veidošanos veicina arī nelabvēlīga situācija deguna dobumā – starpsienu deformācija, polipi, hroniski iekaisumi

Akūtu iesnu simptomi.

Pirmās pazīmes, kas liecina par saslimšanu, ir vispārēja organisma stāvokļa pasliktināšanās, drudzis, vieglas galva sāpes, apgrūtināta elpošana caur degunu, nieze degunā un kaklā. Pirmajā iesnu stadijā elpceļos ir sausuma sajūta, var būt paaugstināta temperatūra, svīšana, nogurums izteikti slikta pašsajūta, ūdeņaini izdalījumi no deguna, deguna gļotādas tūska un elpošanas traucējumi. Šis stāvoklis turpinās divas trīs dienas, vēlāk izdalījumi no deguna kļūst lipīgi, gļotaini, elpošana ir apgrūtināta, bet temperatūra krītas. Pēc sešām vai astoņām dienām no deguna izdalījumi vairs nav.

Iesnu komplikācijas.

Komplikācijas parasti rodas nepareizas vai nepietiekami efektīvas ārstēšanas dēļ. Var attīstīties deguna blakusdobuma iekaisums, akūts vidusauss iekaisums, deguna asiņošana. Atsevišķos gadījumos komplikācijas var skart arī acis un pat izraisīt galvaskausa smadzeņu apvalka iekaisumu. Deguna blakusdobuma iekaisums parādās slimības nedēļas beigās vai pēc desmit dienām. Ir jūtamas sāpes dažādos galvas rajonos vai vaigu apvidū, paaugstinās ķermeņa temperatūra. Dažkārt novērojama mīksto sejas audu tūska, it īpaši zem acīm. Iesnas ir strutainas, deguna izdalījumiem nepatīkams aromāts, manāms asins piejaukums. Sevišķa uzmanība ir jāvelta vienpusējam deguna dobuma iekaisumam, jo tas var rasties kariozu augšzobu ietekmē vai deguna dobuma audzēja gadījumā. Vidusauss iekaisuma simptomi ir smeldze, vēlāk durošas, pulsējošas sāpes visbiežāk vienā vai abās ausīs. Ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, var būt izteikta vājdzirdība ar slimo ausi. Akūtu iesnu gadījumā deguna gļotāda ir iekaisusi, pietūkusi, asinsvadu sieniņas ir ļoti trauslas. Ja slimnieks ļoti enerģiski šņauc degunu, asinsvadi tiek traumēti.

Kā ārstēt iesnas?

Parasti akūtas iesnas ārstē ģimenes ārsts. Ņemot vērā slimnieka slimības vēsturi un veselības stāvokli, viņš iesaka nepieciešamos medikamentus. Kaut arī šķiet, ka iesnas ir visizplatītākā un vieglākā infekcijas slimība, kas pāriet arī bez īpašas ārstēšanas, ar pašārstēšanos aizrauties nevajadzētu – lai neiedzīvotos dažādās akūtu iesnu komplikācijas. Neparastu slimības gaitu vai komplikācijas ārstē otorinolaringologs – ārsts, kurš veic ausu, kakla un deguna apskati un nozīmē nepieciešamo izmeklēšanu – rentgenogrammu vai kompjūtertomogrammu, kā arī specifisku ārstēšanu atbilstoši komplikāciju raksturam. Komplikācijas visbiežāk tiek ārstētas stacionāri, jo akūta deguna blakus dobuma iekaisuma gadījumā, kā arī vidusauss iekaisuma gadījumā ir nepieciešama operācija.

Lai nevajadzētu baidīties par nepatīkamajām slimošanas sekām, par savu veselību jādomā jau profilaktiski. Lai cik tas dīvaini būtu, lielākoties saslimstam tāpēc, ka esam izvēlējušies laika apstākļiem nepiemērotu apģērbu. Organisms jāsargā gan no aukstuma, gan pārkaršanas, jārūpējas, lai kājās būtu atbilstoši apavi un tās nebūtu slapjas, kā arī jāsagādā ārējai temperatūrai piemērotu galvassega, ko diemžēl modes prasību apsēstie bieži vien nedara. Ir jārūpējas par savlaicīgu hronisku slimību ārstēšanu, jo nelabvēlīgu ārējo apstākļu ietekmē tās paasinās.