Ausu, deguna, kakla slimības

Dažkārt vecāki pat nenojauš, ka bērns sācis sliktāk dzirdēt. Šķiet ka mazais tikai kļuvis izklaidīgs un nesadzird to, ko nevēlās. Daži pediatri vecākiem iesaka pārbaudīt bērna dzirdi, klusi uzdodot jautājumu: „Vai nevēlies konfekti?”

Traucējumu cēloņi

Cilvēks savu valodu kontrolē ar paša dzirdes orgāniem – ja viņš nedzird, tad arī nerunā. Dzirdes traucējumiem var būt vairāki iemesli. Tā var būt iedzimtība – nedzirdīgs bērns vai mazulis var piedzimt ar krasi pazeminātu dzirdi, ja māte grūtniecības laikā pārslimojusi gripu, infekcijas slimības (skarlatīnu vai masaliņas). Ja pirmajos trijos dzīves gados bērns slimojis ar plaušu karsoņiem un ārstēts ar ototoksiskajām antibiotikām, piemēram, streptomicīnu,kanamicīnu,gentomicīnu, var iestāties kurlums.

Arī biežas strutainās iesnas var radīt bungplēvītes defektu, kas saglabājās visu mūžu. Kad ir traucēta vidusauss ventilācija, caur dzirdes kanālu vidusausī iekļūst baktērijas , strutas. Sevišķi tiem bērniem, kuriem ir palielināta aizdegunes mandele, attece caur dzirdes kanālu no vidusauss ir apgrūtināta, tāpēc strutas var veicināt bungplēvītes plīšanu.

Dzirdi var pasliktināt arī akūts strutains vidusauss iekaisums, kas var pilnīgi saārdīt bungplēvīti, var izraisīt iekšējās auss intoksikāciju. Arī smagas galvas vai ausu traumas var izraisīt kurlumu.

Kā dzird, tā raksta

Bērns mācās saprast vārdus, klausoties, kā to izrunā pieaugušie. Ja dzirde ir traucēta, vārdi tiek uztverti nepareizi, līdz ar to arī izrunāti nepareizi un rakstīti nepareizi. Diagnozi nosaku vienkārši, skolēnam jautājot, kur vairāk kļūdu – diktātā vai domrakstā. Ja bērns biežāk kļūdās diktātā, parasti viņš arī stāsta, ka skolotāja neskaidri runā un viņš nesaprot. Domrakstu uzrakstīt vieglāk, jo bērns orientējās pēc savas iztēles. To vajadzētu saprast gan vecākiem, gan padagogiem, lai bērnu, kurš patiesībā slikti dzird un tāpēc saņem sliktas atzīmes, lieki nestrostētu.   

Jau no pirmajiem dzīves mēnešiem bērns sāk reaģēt uz skaņām, bet runāt sāk gada līdz divu gadu vecumā. Ja bērns uz skaņam nereaģē, jākonsultējās Latvijas Bērnu dzirdes centrā. Ja mazulis slikti runā, jākonsultējās gan ar otorinolaringologu, gan ar neirologu – dzirde var būt normāla, taču bērnam var būt runas traucējumi. Šādos gadījumos vajadzēs ārstēties neirologa uzraudzībā un apmeklēt arī logopēdiskās nodarbības.

Jātrenē skaņu uztvere

Ja dzirde zaudēta pēkšņi, cilvēks pārstāij pareizi runāt un pēc laika, iespējams, vairs nerunā vispār. Sākumā balss iegūst atšķirīgu skanējumu, mainās intonācijas, ar laiku valoda kļūst apkārtējiem nesaprotama un cilvēks, sazinoties ar citiem, izjūt psiholoģisku diskomfortu.

Ja bērns kaut nedaudz dzird, lai iemācītos runāt, vecākiem vārdi jāizrunā lēnām, skaļi un skaidri. Ar to var panākt divas lietas – bērns sāk uztvert skaņu un, tā kā viņš vēro arī mimiku, vārdu nozīmi mācas apgūt no lūpu kustībām. 

Bērnus ar vāju dzirdi  jātrenē skaņu uztverē. Pat ja frekvenču josla, kurā cilvēks spēj kaut ko sadzirdēt, nav liela, frekvenču intervāls jātrenē. Tas iespējams, izmantojot dzirdes aparātus un speciālus skaņu pastiprinātājus, kas uz šīs nelielās frekvenču saliņas var izveidot sev piemērotu vārdu un skaņu valodu. Pilnīgi nedzirdīgajiem uz šā pamata ir izveidota dzirdes nerva aizvietotāja implantācija dzirdes orgānā – bērns gan nedzirdēs visas skaņas, bet tās dzirdēs ar noteiktiem intervāliem un trenējoties būs spējīgs izveidot savu skaņu uztveri.

Ausis mazgāt ik rītu ?

Gan bērniem, gan pieaugušajiem nevajadzētu bieži tīrīt ārejo auss eju. Ārejā auss ejā ir visplānākā āda. Pat ja to iztīram ar sausu vati, rodas mikrotraumas, caur kurām iekļūst infekcija – attīstās ārejās auss ejas ādas iekaisums, parādās nieze, apsārtums, pietūkums, rodas nepatīkami smakojoši atdalījumi. Slimība var ieilgt un iekaisums pāriet uz bungādiņu, kas paliek bieza, mazkustīga un nelaiž cauri skaņas, tā pasliktinot dzirdi. Sērs ausīs veic aizsarfunkciju. Iesakams mazgāt ausis no ārpuses, nelejot ūdeni auss kanālā. Ja sērs ausīs izdalās pastiprināti, ar noteiktu, katram individuālu regularitāti, jādodās pie ausu ārsta. Bieži vien, ja sakrājies daudz sēra, pēc peldēšanās cilvēks vispār var zaudēt dzirdi – auss kanālā iekļūst ūdens, sērs sabriest un nobloķē auss eju.