Kāpēc var reibt galva?
Galvas reiboņiem var būt daudz un dažādi iemesli.
- Tie var būt saistīti ar ausu un vestibulārā aparāta patoloģiskiem stāvokļiem jeb saslimšanām. Visbiežāk reiboņus novēro pie Menjēra slimības.
- Galvas reiboņi var rasties vidusauss un iekšējas auss akūta iekaisuma, bungplēvītes traumas un galvas audzēju gadījumos.
- Toksiskie galvas reiboņi veidojas, uz vestibulāro aparātu iedarbojoties toksiskām vielām - alkoholam, narkotikām vai antibiotikām – streptomicīnam, kanamicīnam u.c.
- Cilvēkiem, kuriem ir pret dažādiem kairinājumiem jūtīgs vestibulārais aparāts, reiboņi rodas, šūpojoties šūpolēs vai karuselī, kā arī braucot ar mašīnu, lidojot ar lidmašīnu utt.
- Galvas reiboņi var būt cilvēkiem, kuriem ir iedzimti vai iegūti acu ābolu kustību traucējumi. Šajos gadījumos slimniekam parasti dubultojas priekšmeti un, skatoties no viena priekšmeta uz otru, rodas reiboņi.
- Reiboņus rada arī sirds un asinsvadu slimības – pazemināts vai paaugstināts asinsspiediens utt. Šīs izcelsmes reiboņus ievēro arī, krasi mainot ķermeņa stāvokli – pietupstoties un strauji pieceļoties, guļot un strauji pieceļoties utt.
- Reiboņus ļoti bieži novēro neiroloģisko slimību gadījumos – piemēram, pie encefalīta un galvas smadzeņu traumām.
- Ļoti bieži galva reibst cilvēkiem ar krasām asinsizmaiņām – ja slimo, piemēram, ar staru slimību vai leikozi.
Vēl gribu īpaši akcentēt reiboņus, kas rodas ienirstot. Ienirstot 10 m zem ūdens, spiediens paaugstinās par 1 atmosfēru, tātad esot 10 m zem ūdens, uz cilvēka ausi iedarbojas 2 atmosfēras:
1 – virs ūdens,
1 – zem ūdens.
Ja cilvēkam labi funkcionē dzirdes eja, tad atmosfēras spiediens izlīdzinās un nekādu nepatīkamu sajūtu nav. Bet, ja zem ūdens nirst cilvēks, kuram ir akūtas vai hroniskas iesnas, vai arī blakusdobumu iekaisums, un dzirdes ejas caurlaidības – ventilācijas spējas ir traucētas, viss spiediens iedarbojas uz bungplēvīti un iekšējās auss šķidrumiem, tā rodas galvas reiboņi. Šie nirēji zaudē orientāciju, pat noslīkst, jo, gribēdami iznirt uz augšu, viņi sajauc virzienus uz aiziet uz dibenu, un tad jau pietrūkst gaisa un nav vairs laika izrāpties no ūdens.
Galvas reiboņi bērniem un veciem cilvēkiem. Bērni bieži vien neprot izteikt savas sajūtas. Reiboņa gadījumā viņi bieži vien cenšas pieķerties tuvākajam priekšmetam vai arī apķeras mammai ap kāju, aizver acis, sāk raudāt un saka, ka ir slikta dūša un reibst galva. Ja šāda lēkme uznāk bērnudārzā spēļu laikā, bērns parasti pieķeras tuvāk esošajam bērnam un abi nogāžas zemē. Tādās reizēs tas, kurš bijis šīs nogāšanās vaininieks, saņem rājienu vai arī pliķi pa dibenu, jo ne vecāki, ne audzinātāji, pat mediķi nenojauš patieso kritiena iemeslu.
Veci ļaudis galvas reiboņiem parasti nepiegriež sevišķu vērtību, jo šajos gados sakarā ar asinsvadu slimībām galva bieži ir smaga. Tomēr jānoskaidro, vai reiboņu radītās sajūtas atšķiras no tām, kas pastāvējušas pirms slimības.