Akupunktūras pielietojums

Adatu refleksoterapiju nepieciešams noteikt pareizi, pilnībā saprotot, ka akupunktūrai, ko pielieto praksē, līdzīgi kā visām pārējām ārstēšanas metodēm, ir ne tikai indikācijas, bet arī savi ierobežojumi un kontrindikācijas. 

Sāpes un to sekas (neiroloģiska rakstura klibošana, spazmas), kas parādās balsta kustību aparāta funkcionālo traucējumu gadījumos (izmežģījumi, cīpslu un muskuļu sastiepumi, miozīti, tendinīti, artrozes), tiek sekmīgi novērsti, veicot adatu duršanas seansus. Indikācijas, ārstējot neirogēnos faktorus reimatoloģijā, ieņemt cilvēkam pirmo vietu (aptuveni trešdaļā gadījumu).

Mēs arī zinām par analgētiķu, nesteroīdo pretsāpju līdzekļu un kortikosteroīdu lietošanas ierobežojumiem, kuri atkrīt izmantojot akupunktūras metodes.

Galvenie gremošanas trakta (vemšana, caureja, aizcietējumi) labi pakļaujas akupunktūras iedarbībai. Sāpju reakcija koliku rašanās gadījumos labi pakļaujas kontrolei ar minētās metodes palīdzību.

Daudzu uroģenitālās sistēmas traucējumu ārstēšanai arī ir pozitīvi rezultāti adatu duršanas gadījumos: ciklu irregularitāte, dzimumtieksmes posmi, dzemdību aizkavēšanās, hormonālas dabas alopēcijas, urīnpūšļa spazmas, viltus grūtniecība u.c.

Pēc A Demontuā un Riokūra domām pastāv trīs galvenās akupunktūras pielietojuma jomas, kuros alopātiskie līdzekļi ne vienmēr var konkurēt ar adatu refleksoterapijas metodi: analgēzija, pretvemšanas un spazmolītiskā iedarbība.

Vienlaikus akupunktūrai ir arī citas pielietojuma jomas: oftalmoloģija , otolaringoloģija , ginekoloģija, proktoloģija un tamlīdzīgi.

Noslēgumā jāsecina, ka tāda metode kā akupunktūra, kura ir iekļauta netradicionālās medicīnas jomā, pilnībā ir uzmanības cienīga.